ceturtdiena, 2011. gada 20. oktobris

par klusumu... par prieku... par pārmaiņām...

Klusums ievilkās ilgāk kā bija domāts.... Bet dažreiz to klusumu vaig. Kā klusums pirms vētras ir bijis. Ir graudus no pelavām izvētījis. daudz ko ir sakārtojis un ir ja ne mierīgāk, tad savādāk jau nu gan.

BET!!! Mazai pekai vakar (nu jau aizvakar) bija pirmie soļi :) tādi drebelīgi un stīvi :) bet pirmie!
Tā jau ir. Tā dzīve sastāv no tiem mazajiem prieciņiem. un ja tie vēl mīlestības pilni :)
tā ka viss palēnām sakārtojas līdzsvarā - prieks, bēdas, smiekli, asaras...

un galu galā - bērni ir mūsu laime un prieks :)
un visas manas darbošanās ir pateicoties mazajai.  Viss jau izmainās, kad parādās brīnums pasaulē :)


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru