un atrādu princešsvārkus!

šis prieks un doma bij sen sen un tā arī solīta un nezinu vai vēl aktuāla.. bet saņēmos pa vidu citiem darbiņiem, ievilkt elpu un uzdarināt tutu svārciņus :)
tik kārdinoši, ka laikam būs jātutina uz ballīti arī mums pašām :)

mazliet par sadarīto - Mei-Tai slingi! Jau atkal :)

nu tā!
manai klusēšanai ir bijis arī otrs iemesls :) tie ir slingi! jo piekritu lielai šūšanai. kādai? ieskaties šeit! nu re!
vēl pāris palikuši, ko šūt. (atvainojiet mīļās meitenes, ja lasiet. mazliet pacietības un būs)
un daudzus jau nesanāca sabildēt hronikai... bet ir prieks :) jo vairāk, ka tas man pašai ir tāds atvieglojums! jo rīta miegi un niķi.. nekas nepalīdz labāk kā ieslingošana :)
tad nu atrādu mazliet no visa :)

par klusumu... par prieku... par pārmaiņām...

Klusums ievilkās ilgāk kā bija domāts.... Bet dažreiz to klusumu vaig. Kā klusums pirms vētras ir bijis. Ir graudus no pelavām izvētījis. daudz ko ir sakārtojis un ir ja ne mierīgāk, tad savādāk jau nu gan.

BET!!! Mazai pekai vakar (nu jau aizvakar) bija pirmie soļi :) tādi drebelīgi un stīvi :) bet pirmie!
Tā jau ir. Tā dzīve sastāv no tiem mazajiem prieciņiem. un ja tie vēl mīlestības pilni :)
tā ka viss palēnām sakārtojas līdzsvarā - prieks, bēdas, smiekli, asaras...

un galu galā - bērni ir mūsu laime un prieks :)
un visas manas darbošanās ir pateicoties mazajai.  Viss jau izmainās, kad parādās brīnums pasaulē :)