Šuju pirmo cepuri!

nu jā... cepures vienmēr ir tā lielākā bēda (šobrīd). ta par mazu, tad nav, tad par dārgu, tad vēl viskas cits.. un rezultātā cepurītes, nu pavisam vienkāršas, nav...
tāpēc izdomāju - kas tur liels? (kaut to "kas tur liels?", atzīšos  - domāju jau sen) un nu beidzot viss sastājās kā vajag. un pat audums atnāca kādu gribētos un varētu cepurei :) tād vairāk puicisks (zilā krāsa takš), bet visādi citādi un tādi - man ļoti tīkās!
sekoju visiem labajiem piemēriem un priekšrakstiem, un mēģināju bildēt procesu :)
tā kā pirmā reize, tad tie kucēni jāslīcina :) bet es labāk tad atrādos :)


1) ir audums :) šoreiz tā ir plāna trikotāža.

2) manā gadījumā improvizēta piegrieztne, jo īstais papīrs tā vēl nav nācis manā mājā. bet pagaidām arī vēl iztiekam no tā kas ir.

Mazajai galvas apkārtmērs tagad ir ap 45 cm, un tāpēc, lai mazliet ap galvu, tad piegrieztne ir šāda - 

3) apzīmēju kontūras uz auduma, ko saspraudu un nofiksēju pirms tam ar kniepadatām.

4) griežam ārā! saspraudu audumu divās kārtās un reizē ar izgriezu, lai divreiz nav viens un tas pats jādara. nez pareizi? nepareizi? par cik esmu galīga un totāla iesācēja, tad neņemt ļaunā pat ja nepareizi ;)

5) tad manai mašīnai, kuras spēkus un iespējas es tik visu laiku vēl pārbaudu un provēju, ir trikotāžas dūriens. pašai jau liekas, ka iznāk :D bet mazliet tomēr ir aizdomas, ka neiznāk kā būtu pavisam pareizi... 

bet nu jā, esmu tomēr bieži slinka un netrākelēju pirms šūšanas (kāds būtu tāds pareizāks sinonīms šim dīvainajam vārdam? trākelēt!)

un tad tik ar trikotāžas dūrienu - visaapkārt.

6) tad to apakšējo maliņu ielocīju un vēlreiz ielocīju un arī ar to pašu trikotāžas vīli. (laikam jautājums paliek aktuālāks par to pareizo dūriena izmantošanu :))

un re - gatavs!

Domā vēl vai mēģināt? Nedomā, bet šuj! :)

p.s. jau vēl kāds audums mani gaida, lai no tā taptu cepurīte :) tad nu būs vēl atrādīšanas!